Sava dzimuma orientācija

Sabiedrības nerimstošās debates par sava dzimuma orientāciju ir rosinājušas daudzus jautājumus ziņu medijos, sabiedrībā un Baznīcas locekļos par Pēdējo Dienu Jēzus Kristus Baznīcas nostāju attiecībā par viendzimuma laulību un homoseksuālismu.Zemāk esošo interviju sniedza Elders Dallins H. Ouks, Baznīcas Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, un Elders Lanss B. Vikmans, Septiņdesmito loceklis. Šie vecākie Baznīcas vadītāji atbildēja uz divu Baznīcas Sabiedrisko attiecību speciālistu jautājumiem. Zemāk minētā intervijas stenogramma ļauj noskaidrot Baznīcas nostāju šajos svarīgajos, sarežģītajos un delikātajos jautājumos.

SABIEDRISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Iesākumā, vai jūs varētu paskaidrot, kāpēc visi šie jautājumi par homoseksuālismu un viena dzimuma laulībām Baznīcai ir tik svarīgi?

ELDERS OUKS: Šis jautājums nav vienīgi par to, vai sabiedrībai vajadzētu vai nevajadzētu būt iejūtīgākai pret homoseksuālistu dzīvesveidu. Pēdējo gadu laikā mēs esam izjutuši nerimstošu spiedienu no šāda dzīvesveida piekritējiem, lai mēs pieņemtu par normālu to, kas nav normāls, un lai tos, kas tam nepiekrīt, raksturotu kā aprobežotus, fanātiskus un nesaprātīgus. Šādi piekritēji ir ātri uz vārda brīvības aizstāvēšanu un domā par sevi, bet tikpat ātri tie ir uz to cilvēku kritizēšanu, kam ir atšķirīgs viedoklis, un, ja iespējams, viņu apklusināšanu, uzliekot tādu zīmogu, kā „homofobi”. Vismaz vienā štatā, kur homoseksuālistu aktīvisti ir ieguvuši nozīmīgas tiesības, mēs esam redzējuši baznīcas mācītāju, kam draudēts ar cietumsodu par to, ka viņš no kanceles ir sprediķojis par homoseksuālas uzvedības grēcīgumu. Līdz ar šādu tendenci Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas svētajiem ir jāpaliek pie mācības un principiem. Šis ir kas vairāk kā tikai jautājums, kas skar sabiedrību — galu galā tas var kļūt par mūsu pašu reliģiskās brīvības pārbaudījumu, mācīt to, ko mēs zinām un ko mūsu Tēvs Debesīs vēlas, lai mēs mācītu.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Teiksim, ka mans 17 gadus vecais dēls nāk ar mani aprunāties un caur lielu piepūli pasaka, ka domā, ka viņu saista vīrieši — ka viņam pret meitenēm nav un nekad nav bijusi nekāda interese. Viņš domā, ka iespējams ir gejs. Viņš saka, ka ir centies pārvarēt šīs sajūtas. Viņš ir palicis nevainīgs, tomēr viņš saprot, ka šīs sajūtas ģimenei būs postošas, jo mēs vienmēr esam runājuši par viņa Baznīcas misiju, par tempļa laulību un visām šīm lietām. Viņš vienkārši jūt, ka nespēj vairs dzīvot melos un tādēļ vēršas pie manis nomākts un depresīvs. Ko lai viņam atbildu, būdams viens no vecākiem?

ELDERS OUKS: Tu esi mans dēls. Tu vienmēr būsi mans dēls, un es vienmēr tev palīdzēšu.Atšķirība starp sajūtām vai tieksmēm vienā pusē un uzvedību otrā ir pavisam skaidra. Nav grēks, ja pastāv tieksme, kurai padodoties, rastos uzvedība, kas būtu grēks. Grēks ir padošanās kārdinājumam. Kārdinājums nav nekas nepieredzēts. Pat Glābējs tika kārdināts.Jaunā Derība apgalvo, ka Dievs mums ir devis tādus baušļus, kurus ir grūti ievērot. 1. vēstules korintiešiem 10. nodaļā, 13. pants: „Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.”Es domāju, ka tev būtu svarīgi saprast, ka homoseksualitāte, par kuru tu runāji, nav lietvārds, kas apraksta kādu stāvokli. Tas ir īpašības vārds, kas apraksta sajūtas vai rīcību. Tavās grūtībās ar šiem izaicinājumiem es mudinu tevi nedomāt par sevi kā par ‘kaut ko’ vai ‘citu’, kā vien to, ka tu esi Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas loceklis un tu esi mans dēls, un tu piedzīvo grūtības.Ikviens piedzīvo kādas grūtības, kas ir sarežģītas. Tu runā par īpašu grūtību veidu, kas ir ļoti satraucošs. Mūsu sabiedrībā tas ir ļoti ierasts un kļūst arī politizēts. Tomēr šī ir tikai viena grūtībām, to ir vesels pulks, kas jāpiedzīvo vīrietim un sievietei, un es vienkārši mudinu tevi meklēt Glābēja palīdzību, lai stātos pretī kārdinājumam un atturētos no tādas uzvedības, kas liks tev nožēlot grēkus vai arī apšaubīs tavu piederību Baznīcai.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Ja kādam ir ļoti spēcīga heteroseksuāla nosliece, pastāv iespēja laulībai. Ja jauns vīrietis domā, ka ir gejs, vai tas, ko mēs viņam sakām ir tas, ka vienkārši nav cita ceļa, kā vien dzīvot celibātā visu savu dzīvi, ja vien viņš nejūt nekādu iekāri pret sievieti?

ELDERS OUKS: Tieši to pašu mēs sakām daudziem Baznīcas locekļiem, kam nav iespējas apprecēties. No katra cilvēka, kas nav precējies, mēs sagaidām celibātu.

ELDERS VIKMANS: Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas tik ļoti ir piesātināta ar seksualitāti, ka, iespējams, šī fakta dēļ cilvēkam ir daudz grūtāk paraudzīties daudz tālāk par savu orientāciju un saskatīt citus savas personības aspektus. Es domāju, ka jūsu dēlam vai ikvienam, kas ar to mokās, es ieteiktu censties paplašināt savu redzesloku daudz tālāk par vienkāršu dzimuma orientāciju. Atrodiet piepildījumu daudzos citos jūsu rakstura, jūsu personības un jūsu dabas aspektos, kas stāv pāri tam. Netiek noraidīts tas, ka dzimuma orientācija noteikti ir katra cilvēka būtības rakstura iezīme, taču tā nav vienīgā.Turklāt tikai noslieces vien nediskvalificē kādu no dalības vai piederēšanas Baznīcai, izņemot iespējamu laulību par ko tikko tika runāts. Tomēr pat tas tajā dzīves pilnībā, kā mēs to saprotam caur atjaunoto evaņģēliju, ar laiku var kļūt iespējams.Šīs dzīves laikā tādas lietas kā kalpošana Baznīcā, tai skaitā misionāru kalpošana, ir pieejamas ikvienam, kas ir uzticīgs derībām un baušļiem.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Vai tas, ko jūs sakāt, ir, ka homoseksuālas sajūtas ir kontrolējamas?

ELDERS OUKS: Jā, homoseksuālas sajūtas ir kontrolējamas. Iespējams pastāv tieksme vai nosliece uz šādām jūtām, kas vieniem ir realitāte un citiem tā nav realitāte. Taču no šādām nosliecēm nāk jūtas, un jūtas ir kontrolējamas. Ja mēs izdabājam šīm sajūtām, tās palielina kārdinājuma spēku. Ja mēs nododamies kārdinājumam, mēs esam pieļāvuši grēcīgu uzvedību. Šis modelis ir tāds pats arī cilvēkam, kas iekāro otra īpašumu un kam ir spēcīgs kārdinājums zagt. Tāds pats tas ir cilvēkam, kas attīsta noslieci uz alkoholu. Tāds pats tas ir cilvēkam, kas ir dzimis ar uzņēmību pret dusmām un ātri aizsviļas. Ja viņi ļauj šai vājajai rakstura iezīmei palikt nekontrolētai, tā pārvēršas dusmās, un dusmu jūtas var novest līdz tādai uzvedībai, kas ir grēcīga un noziedzīga.Mēs šeit nerunājam par nepieredzētu izaicinājumu. Mēs runājam par ierastu mirstības stāvokli. Mēs nesaprotam tieši ‘kāpēc’, vai arī nesaprotam to, cik dziļa ir šāda nosliece un tā tālāk. Taču tas, ko mēs zinām ir, ka šīs sajūtas var kontrolēt un uzvedību var kontrolēt. Grēka robeža atrodas starp jūtām un uzvedību. Piesardzības robeža atrodas starp noslieci un jūtām. Mums ir jācenšas kontrolēt jūtas, lai pasargātu sevi no nokļūšanas apstākļos, kas ved uz grēcīgu uzvedību.

ELDERS VIKMANS: Viena no mūsu laikmeta lielākajām sofistikām, es domāju, ir tā, ka tādēļ vien, ja kādam ir nosliece kaut ko darīt, tad rīkošanās saskaņā ar šo noslieci ir nenovēršama. Tas ir pretrunā ar mūsu pašu dabu, kā Tas Kungs mums to ir atklājis. Mums ir spēks kontrolēt savu uzvedību.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Ja mēs paraudzītos uz kādu, kas ir ātrs aizsvilties dusmās, un paraudzītos uz viņa vecākiem, kas, iespējams, arī ātri aizsviļas, kāds tajā visā saskatītu ģenētikas ietekmi.

ELDERS OUKS: Nē, mēs noliedzam to, ka nosacījumi, kas attur cilvēkus sasniegt savu mūžīgo likteni, ir viņos iedzimuši bez jebkādas iespējas to kontrolēt. Tas ir pretrunā ar Glābšanas ieceri, un tas ir pretrunā ar Dieva taisnīgumu un žēlastību. Tas ir pretrunā ar visu Jēzus Kristus evaņģēlija mācību, kas izsaka patiesību, ka ar vai caur Jēzus Kristus žēlastību mums būs spēks darīt visas lietas. Tas ietver sevī pretošanos kārdinājumam. Tas ietver sevī apiešanos ar tām lietām, ar kurām mēs esam piedzimuši, tai skaitā izkropļojumus vai garīgus un fiziskus trūkumus. Nekas no tā nestāv mums ceļā uz mūžīgā likteņa sasniegšanu. To pašu varētu teikt par noslieci vai tieksmi uz vienu vai otru uzvedību, kas varētu atturēt no mūsu mūžīgā likteņa.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Jūs sakāt, ka Baznīcai nav konkrētas nostājas par to, vai tā ir audzināšana vai būtība.

ELDER OAKS: Tas tieši ir tas, ko saka mūsu mācība. Baznīcai nav nostājas par šo noslieču vai tieksmju izcelsmi, tai skaitā viena dzimuma valdzinājumam. Tie ir zinātniski jautājumi — vai tā ir audzināšana vai būtība — par to Baznīcai nav konkrētas nostājas.

ELDERS VIKMANS: Vai tā ir audzināšana vai būtība, tas ir ļoti svarīgs jautājums, un pārņemtība ar to, vai tā ir audzināšana vai būtība, man šķiet, var aizvest cilvēku prom no principiem, kurus šeit aprakstīja elders Ouks. Kādēļ kāds izjūt sava dzimuma orientāciju . . . kas to pateiks? Taču tas, kam tiešām ir nozīmē, ir tas, ka mēs zinām, ka varam kotrolēt to, kā uzvedamies, un tā ir uzvedība, kam ir nozīme.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Runājot par uzvedības kontrolēšanu, vai ir kāda pareiza ārstēšana attiecībā uz uzvedības kontrolēšanu? Ja jauns vīrietis saka: „Es patiešām vēlos, lai šīs sajūtas mani atstāj. . . Es esmu gatavs darīt visu, lai šīs sajūtas mani atstātu.” Vai būtu pamatoti uzskatīt klīnisko ārstēšanu par veidu, kas varētu atrisināt šo jautājumu?

ELDERS VIKMANS: Iespējams, tas būtu atbilstoši šādam cilvēkam meklēt ārstēšanas veidu. Baznīca noteikti neiebilst šāda veida ārstēšanai. Taču no vecāka, kurš sniedz padomu, redzespunkta vai Baznīcas vadītāja, kurš sniedz padomu, vai cilvēka redzespunkta, kas uz savu orientāciju skatās: „Ko es varētu darīt, lai tas būtu saskaņā ar evaņģēlija mācībām? Klīniskais aspekts nav tas, kas būtu visnozīmīgākais. Tas, kam ir lielāka nozīme, ir atziņa, ka ‘Man pašam ir sava griba. Man pašam ir sava izvēle. Manī pašā ir spēks kontrolēt to, ko daru.’Tas nenozīmē, ka kādam ar šādu likstu nebūtu jāmeklē klīniska palīdzība, lai pārbaudītu, vai viņa gadījumā varētu kaut ko darīt. Tas ir jautājums, ko lemj psihiatrijas un psiholoģijas profesionāļi. Izpētot gadījumus, ir pierādīts, ka dažos gadījumos ir bijis progress, palīdzot mainīt šādu orientāciju; citos gadījumos tas nav izdevies. Skatoties no Baznīcas redzespunkta, skatoties uz to ar rūpēm par cilvēkiem, tas nav tas, ko mēs liekam kā prioritāti. Prioritātes ir citās lietās.

ELDERS OUKS: Āmen, attiecībā par to. Ļaujiet man piebilsts vēl vienu lietu. Baznīca reti kad ieņem tādu nostāju, ka ir nepieciešama ārstēšanās pie medicīnas ārstiem vai psihiatriem, vai psihologiem un tā tālāk.Otrs aspekts tam ir tāds, ka pastāv arī kaitīgas metodes, kas tiek pielietotas saistībā ar dažādiem garīgiem stāvokļiem vai jūtām. Medikamentu pārdozēšana depresijas gadījumā ir piemērs, kas pirmais nāk prātā. Ārstēšana, kas izraisa riebumu pret sava dzimuma orientāciju, ir nodarījusi nopietnu kaitējumu, kas ar laiku ir atklāts attiecīgajās nozarēs. Lai gan mums nav viennozīmīgas nostājas par to, ko medicīnas ārsti dara (izņemot ļoti, ļoti retus gadījumus — piemēram abortu), mēs apzināmies, ka pastāv kaitējumi un mēs neuzņemamies atbildību par šiem kaitējumiem. Pat, ja tas ir paredzēts, lai palīdzētu cilvēkiem, mēs vēlamies redzēt palīdzību, un tādēļ mēs neapstiprinām visu veidu metodes, kas tiek pielietotas.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Vai heteroseksuāla laulība jebkad ir alternatīva tiem, kam ir homoseksuālas jūtas?

ELDERS OUKS: Dažkārt mums tiek jautāts, vai laulība ir mierinājums šādām jūtām, par kurām mēs runājam. Prezidents Hinklijs, saskāries ar to, ka acīmredzami daži ir noticējuši šādam mierinājumam, un, iespējams, daži Baznīcas vadītāji ir pat ieteikuši laulību kā šādu jūtu mierinājumu, ir apgalvojis: „Laulību nedrīkst uzskatīt par ārstniecības veidu, lai atrisinātu tādas problēmas kā homoseksuālas tieksmes vai darbības.” Man tas nozīmē to, ka mēs nestāvēsim miera stājā, riskējot ar Dieva meitām, kas stātos šādās laulībās, kas ir neīstas vai kas ir zem nezināma aizsega. Cilvēki, kuriem ir šāda veida izaicinājums, ko viņi nespēj kontrolēt, labā ticībā nevarētu stāties laulībā.No otras puses, cilvēki, kuri sevi ir attīrījuši no jebkāda grēka un kas ir pierādījuši savu spēju tikt galā ar šīm jūtām vai tieksmēm, un atstājuši to pagātnē, un jūt stipru valdzinājumu pret Dieva meitu, un tādēļ vēlas stāties laulībā un radīt bērnus, un baudīt mūžības svētības — šī būtu situācija, kurā laulība būtu atbilstoša.Prezidents Hinklijs teica, ka laulība nav ārstniecības veids, kādā risināt problēmas.

ELDERS VIKMANS: Viens jautājums, ko kāds, kurš cīnās ar tā paša dzimuma valdzinājumu, varētu jautāt ir: „Vai tas ir kaut kas tāds, kas man būs mūžīgi? Kā tas skars mūžīgo dzīvi? Ja kaut kā es tikšu ar to galā šajā dzīvē, kāds es būšu pēc šīs dzīves?”Par laimi atbilde ir tāda, ka sava dzimuma orientācija nepastāv nākamajā dzīvē. Šis ir apstāklis, kas kaut kāda iemesla dēļ pastāv tagad mirstībā, šajā — mūsu mūžīgās pastāvēšanas nanosekundē.Labās ziņas tam, kas cīnās ar tā paša dzimuma valdzinājumi, ir šādas: 1) Ka tas man nebūs mūžīgi. Tas ir tikai tagad. Jāatzīst, ka dažkārt katram no mums ir grūti paraudzīties tālāk par tagadni. Tomēr, ja mirstību jūs redzat kā tagadni, tad tas ir tikai šajā laikā. 2) Ja es varu palikt cienīgs šeit, ja varu būt uzticīgs evaņģēlija baušļiem, ja varu ievērot manis noslēgtās derības, tad paaugstināšanas un mūžīgas dzīves svētības, ko Debesu Tēvs sniedz visiem Saviem bērniem, ir attiecināmas arī uz mani. Ikviena svētība — tai skaitā mūžīgā laulība — ir un galu galā būs mana.

ELDERS OUKS: Ļaujiet man tam pievienot vēl vienu domu. Nākamajā dzīvē nepastāv prieka pilnība bez ģimenes vienības, tai skaitā vīra, sievas un pēctečiem. Turklāt, cilvēks ir, lai gūtu prieku. Mūžīgajā perspektīvā nodošanās sava dzimuma valdzinājumam nesīs vienīgi skumjas un bēdas, un mūžīgo iespēju zudumu.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Pirms laika, Elder Ouks, jūs runājāt par līdzīgu morāles standartu heteroseksuāļiem un homoseksuāļiem. Kā jūs atbildētu, ja kāds jums teiktu: „Es saprotu, ka ir tāds pats standarts, tomēr vai mēs neprasām nedaudz vairāk no tā, kam ir sava dzimuma orientācija?” Acīmredzams, ka ir heteroseksuāli cilvēki, kas neapprecēsies, bet vai jūs piekristu, kas vismaz viņiem ir cerība, ka „rīt es varētu satikt savu sapņu cilvēku”. Vienmēr ir cerība, ka tas varētu notikt jebkurā viņu dzīves posmā. Kādam ar sava dzimuma orientāciju var nebūt šāda cerība.

ELDERS OUKS: Protams, ir atšķirības, tomēr kontrasts nav neparasts. Ir cilvēki ar fiziskām nepilnībām, kas attur viņu no jebkādām cerībām — dažos gadījumos, jebkādām patiesām cerībām, un citos, jebkādām praktiskām cerībām — par laulību. Apstāklis, ka pašreiz nav iespējas apprecēties, lai arī traģisks, tomēr tas nav unikāls.Dažkārt tiek teikts, ka Dievs nediskriminētu cilvēkus šajā apstāklī. Taču dzīve ir pilna ar fiziskām nepilnībām, kuras kāds var uzskatīt par diskriminācijām — pilnīga paralīze vai nopietna garīga slimība ir divas, kas pieder pie laulības. Ja mēs ticam Dievam un ticam Viņa žēlastībai, un Viņa taisnīgumam, mēs nevaram teikt, ka šīs ir diskriminācijas, jo Dievs nediskriminē. Mēs neatrodamies tādā stāvoklī, lai noteiktu, kas ir diskriminācija. Mēs paļaujamies uz mūsu ticību Dievam un uz mūsu galīgo pārliecību par Viņa žēlsirdību, un Viņa mīlestību pret visiem Saviem bērniem.

ELDERS VIKMANS: Nav jautājuma par to, ka saistībā ar nespēju aprēcieties šinī dzīvē nebūtu sāpes. Mēs jūtam līdzi tiem, kas jūt šādas sāpes. Es jūtu līdzi tiem, kam ir šīs sāpes. Taču šī līdzjūtība neattiecas tikai uz kādu ar sava dzimuma orientāciju.Mēs dzīvojam ļoti egocentriskā laikmetā. Es domāju, ka tas ir tik dabiski domāt, ka manas paša problēmas ir nopietnākas par citu problēmām. Es domāju, ka tad, ka mēs sākam šādi domāt, būtu labi paraudzīties tālāk par sevi pašu. Kas es esmu, lai teiktu, ka man ir vairāk trūkumu, ka vairāk ciešu par kādu citu?Tā sanācis, ka man ir meita, kas ir invalīde. Viņa ir skaista meitene. Nākamnedēļ viņai paliks 27 gadi. Viņas vārds ir Kortnija. Kortnija nekad šinī dzīvē neapprecēsies, tomēr uz tiem, kas precas viņa noraugās sapņaini. Viņa stāv pie mana biroja loga, no kura paveras skats uz Soltelika Templi, un skatās uz līgavām un viņu jaunajiem vīriem, kas kopīgi fotografējas. Viņa jūtas gan sajūsmināta, gan apbēdināta, jo Kortnija saprot, ka šeit viņa to nepieredzēs. Par apstākļiem, kādos viņa piedzima, Kortnija nejautā mazāk, kā citi, kam ir sava dzimuma orientācija. Tāpēc ir daudz dažādu sāpju, kas cilvēkiem ir saistībā ar šo laulības jautājumu vien. Tas, ko mēs sagaidām un kas ir evaņģēlija lielais apsolījums, ir, ka, lai arī kādas ir mūsu noslieces, lai arī kādas ir mūsu nepilnības, lai kādi būtu pilnīgas laimes traucēkļi šeit, ikvienam no mums ir Tā Kunga apsolījums, ka galu galā tas viss tiks noņemts. Mums ir jāpaliek uzticīgiem.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Elder Vikman, kad jūs iepriekš minējāt misionāru darbu, jūs to minējāt kā iespēju kādam, kam ir sava dzimuma orientācija, taču kurš nav nodevies tai. Prezidents Hinklijs ir teicis, ka, ja cilvēki ir uzticīgi, tie katrā ziņā var būt kā ikviens Baznīcā un darīt visu to pašu. Ko tas īsti nozīmē? Vai tas nozīmē arī kalpošanu misijā? Vai tas nozīmē, ka var doties uz templi un piedalīties tādos
svinīgos solījumos, kas neiekļauj laulību? Vai tas nozīmē, ka kāds, kam ir sava dzimuma orientācija, ja vien viņš ir uzticīgs, ir visas iespējas piedalīties, tiks aicinātam kalpot un darīt visu to, ko ikviens cits var darīt?

ELDERS VIKMANS: Es domāju, ka īsā atbilde uz šo jautājumu ir – jā! Es vēršos pie Eldera Ouksa, lai viņš mani papildinātu.

ELDERS OUKS: Prezidents Hinklijs ir palīdzējis mums šajā jautājumā ar skaidru apgalvojumu, kas atbild uz visiem šādas dabas jautājumiem. Viņš teica: „Mēs mīlam viņus (attiecinot uz cilvēkiem ar sava dzimuma orientāciju) kā Dieva dēlus un meitas. Viņiem var būt ir atsevišķas noslieces, kas ir spēcīgas un ko ir grūti kontrolēt. Ja viņi nerīkojas pēc šīm nosliecēm, viņi var darīt visu to, ko citi Baznīcas locekļi dara.”Man tas nozīmē, ka cilvēks, kam ir šādas tieksmes, kuras tiek kontrolētas, vai ja tās netika kontrolētas, bet pēc tam atbilstoši tika nožēlotas, var darīt Baznīcā pilnīgi visu, ko var darīt jebkurš Baznīcas loceklis, kurš ir neprecējies. Ir daži aicinājumi, kā bīskapa amats, kur cilvēkam ir jābūt precētam. Bet drīzāk tas ir izņēmums Baznīcā. Katrs mācīšanas aicinājums, katrs misionāra aicinājums var tikt dots neprecētam cilvēkam. Mēs aicinām šāda veida kalpošanā cilvēkus, kas cīnās ar jebkāda vieda kārdinājumu, kad cīņa ir laba cīņa un viņi dzīvo tā, lai būtu cienīgi skolotāji, misionāri vai jebkas cits viņu aicinājumā.

ELDERS VIKMANS: Vai cilvēka dzīvē tā patiesi nav Izpirkšanas jēga? Vai Izpirkšana nesāk patiesi kaut ko nozīmēt cilvēkam, kurš cenšas stāties pretī dzīves izaicinājumiem, vai tie būtu kārdinājumi vai ierobežojumi? Vēlme griezties pie Glābēja, iespēja piedalīties Svētā Vakarēdiena dievkalpojumā, un patiesa piedalīšanās Svētā Vakarēdiena priekšrakstā . . . klausīšanās lūgšanās, vakarēdiena svēto simbolu pieņemšana. Tās ir iespējas, kas mums patiesi palīdz nākt tuvāk Glābēja veiktajai Izpirkšanai. Ja uz to raugās šādi, tad katra iespēja kalpot Baznīcā ir svētība. Kā jau tika minēts, ir relatīvi maz tādu aicinājumu Baznīcā, kas prasa būt precētam.

ELDERS OUKS: Šim ir pievienojama vēl viena doma, un tā ņemta no Augstākā Prezidija nesenā paziņojuma, kas ir brīnišķīgs apraksts par mūsu attieksmi šajā lietā: „Mēs no Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vēršamies ar sapratni un cieņu pret tiem cilvēkiem, kam ir sava dzimuma orientācija. Mēs saprotam, ka viņu dzīvēs, iespējams, ir liela vientulība, tomēr ir arī jāatzīst tas, kas ir pareizs Tā Kunga priekšā.”

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Ko jūs teiktu tiem sabiedrības locekļiem, Baznīcas locekļiem, kas uz sava dzimuma orientāciju raugās kā uz kārdinājumu, kas atšķiras no visiem tiem kārdinājumiem, ar ko cilvēki saskaras? Vispirms, vai jūs domājat, ir taisnīgs vērtējums, ka daži cilvēkiem ir tādas jūtas? Ko jūs viņiem teiktu?

ELDERS OUKS: Es domāju, ka tas ir precīzs izteiciens, ka daži cilvēki uzskata, ka sava dzimuma orientācija ir viņu eksistences noteicošais fakts. Ir arī tādi cilvēki, kas domā, ka cilvēka eksistences noteicošais fakts ir tas, ka viņi ir no Teksasas vai viņi ir dienējuši Savienoto Valstu jūras flotē. Vai viņi ir ar rudiem matiem, vai viņi ir labākie basketbola spēlētāji, kas jebkad ir spēlējuši tādā un tādā augstskolā. Cilvēki var pieņemt raksturojumu par savas eksistences noteicošo faktu, un bieži šādi raksturojumi ir fiziski.Mēs esam spējīgi izvēlēties to, kas mūs raksturos; šīs izvēles nav mums uzspiestas.Galīgais noteicošais fakts ir tas, ka mēs esam Debesu Vecāku bērni, dzimuši uz šīs zemes ar mērķi un dzimuši ar dievišķu likteni. Ikreiz, kad kāda no tām pārējām iedomām, lai kāda tā būtu, nostājas priekšā šim galēji noteicošajam faktam, tad tas ir postoši un noved mūs uz nepareizā ceļa.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Jūs abi minējāt līdzjūtības jautājumu un to, ka ir nepieciešams būt līdzjūtīgam. Paātrināsim to scenāriju, ko mēs iesākām iepriekš, un pieņemsim, ka ir pagājuši pāris gadi. Manas sarunas ar dēlu, visi mūsu centieni noturēt viņu Baznīcā ir izgāzušies tādēļ, ka par galveno jautājumu viņš uzskata to, ka viņš nespēj tikt galā ar savām sajūtām. Tagad viņš mums paziņo, ka izvācas no mājām. Viņš plāno dzīvot ar savu draugu, kurš ir gejs. Par to viņš ir nelokāms. Kāda šajā situācijā būtu atbilstoša vecāku atbilde, kas ir Pēdējo Dienu svētie?

ELDERS OUKS: Man šķiet, ka vecākiem, kas ir Pēdējo Dienu svētie, ir atbildība ar mīlestību un iejūtību apstiprināt Tā Kunga mācību, kas saņemta caur praviešiem, ka šāda rīcība, ko viņš grasās pieļaut ir grēcīga. Apstiprinot savu mīlestību pret viņu un to, ka ģimenes rokas būs atplestas viņam, es domāju, ka būtu noderīgi kopīgi ar viņu pārlasīt kaut ko līdzīgu šim, kas ir Augstākā Prezidija paziņojums 1991. gadā: „Tā Kunga likums attiecībā uz ētisku rīcību ir atturība ārpus likumīgas laulības un uzticība laulībā. Seksuālas attiecības ir atbilstošas vienīgi vīra un sievas starpā, kas tiek pienācīgi paustas laulībā. Jebkāda cita seksuāla rakstura uzvedība, tai skaitā ārlaulības sakari, neuzticība un homoseksuāla un lesbiska uzvedība ir grēcīga. Tie, kas neatmet šāda veida darbības vai mudina citus tā rīkoties, tiek pakļauti Baznīcas disciplīnai.”Man kā tēvam pirmais pienākums ir pārliecināties, ka viņš to saprot, un tad teikt viņam: „Mans dēls, ja tu esi izlēmis iesaistīties šāda veida uzvedībā, tu joprojām esi mans dēls. Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana ir pietiekami spēcīga, lai sasniegtu un attīrītu tevi, ja tu nožēlosi grēkus un atmetīsi savu grēcīgo uzvedību, taču es mudinu tevi neuzsākt šo ceļu, jo grēku nožēlošana nebūs viegla. Tu stājies uz rīcības ceļa, kas vājinās tavu spēju nožēlot grēkus. Tas aizēnos tavu izpratni par to, kas dzīvē ir svarīgs. Visbeidzot, tas var nomest tevi tik zemu, ka tu nespēsi atgriezties. Neej šādu ceļu. Taču, ja tu izvēlies iet šādu ceļu, mēs vienmēr centīsimies tev palīdzēt un atgriezt uz izaugsmes ceļa.

ELDERS VIKMANS: Viens veids, kā lasīt Mormona Grāmatu, ir lasīt to kā grāmatu par tēvu un dēlu attiecībām. Dažas attiecības bija ļoti pozitīvas un stiprinošas no tēva puses pret dēlu. Citi bija gadījumi, kad tēvam ir jāpasaka savam dēlam vai dēliem, ka ceļš, kuru tie iet, ir nepareizs Tā Kunga priekšā. Tas viss ir jādara mīlestības un laipnības garā tā, kā jau minēja Elders Ouks: „Tu vienmēr būsi mans dēls”. Ir kāda sena prātula, kas tiešām ir patiesa katram vecākam, un tā ir šāda: „Tu neesi cietis neveiksmi, ja vien neesi pārstājis censties”. Es domāju, ka tas nozīmē gan izmantot atbilstošas iespējas, lai mācītu bērniem pareizo ceļu, gan pārliecināties, lai pāri visam citam viņi zina, ka jūs mīlat viņus.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Kurā brīdī šāda mīlestības izrādīšana pārkāpj to robežu, aiz kuras sākas netīša rīcības atbalstīšana? Ja dēls saka: „Nu, ja tu mani mīli, vai es varu uzaicināt savu partneri paciemoties pie mums mājās? Vai mēs varam brīvdienās ierasties kopā?” Kā jūs to spētu līdzsvarot, piemēram, ar rūpēm par pārējiem bērniem mājās?

ELDERS OUKS: Šis ir lēmums, kas būtu jāpieņem individuāli, un tas jādara cilvēkam, kurš ir atbildīgs un kurš lūgtu Tam Kungam iedvesmu. Es varu iedomāties, ka vairumā gadījumu vecāki teiktu: „Lūdzu, nedari to. Nenostādi mūs šādā situācijā”. Protams, ja mājās ir bērni, kurus šāds piemērs ietekmētu, tad visdrīzāk atbilde arī būtu šāda. Ir arī citi faktori, kas liktu atbildēt šādi.Es arī varu iedomāties dažus apstākļus, kad būtu iespējams teikt: „Jā, nāciet, bet nedomājiet palikt pa nakti. Negaidi, ka jūs būsiet ilgi viesi. Negaidiet no mums, ka mēs jūs vedīsim pie saviem draugiem un iepazīstināsim vai atradīsimies publiskā vietā situācijā, kas varētu netieši norādīt, kas mēs būtu akceptējuši jūsu „partnerību”.Ir tik daudz dažādu apstākļu, un tādēļ nav iespējams sniegt atbildi, kas derētu visiem.

ELDERS VIKMANS: Ir grūti iedomāties par šiem vēl sarežģītākus apstākļus, ar kādiem vecākiem nāktos sastapties. Šeit lēmums jāpieņem attiecībā uz katru konkrēto gadījumu. Vienīgā lieta, ko es vēlētos pievienot tam, ko nupat teica Elders Ouks, ir tā, ka es domāju, ka vecākam ir svarīgi izvairīties no iespējamā slazda, kas veidojas no cita cilvēka mokām šajā situācijā.Es to attiecinu uz pāriešanu no Tā Kunga modeļa aizstāvēšanas uz noklīduša bērna dzīvesveida aizstāvēšanas. Tā patiešām ir, ka Tas Kungs mīl grēcinieku, vienlaicīgi nosodot grēku. Tā teikt mēs atveram savas mājas un savas sirdis, un rokas saviem bērniem, taču tas nav jādara ar viņu dzīvesveida akceptēšanu. Tāpat mums arī nevajadzētu nepārtraukti tiem atgādināt, ka to dzīvesveids ir nepiedienīgs. Vēl lielāka kļūda ir sākt aizstāvēt bērnu, jo tāda rīcība nepalīdz ne bērnam, ne vecākam. Šādas rīcības virzība, kā pieredze to māca, visdrīzāk abas puses novedīs no Tā Kunga ceļa.

ELDERS OUKS: Augstākais Prezidijs izdarīja brīnišķīgu paziņojumu par šo tēmu 1991. gada vēstulē. Runājot par atsevišķiem cilvēkiem un ģimenēm, ko piemeklējusi šāda veida problēma, viņi teica: „Mēs mudinām Baznīcas vadītājus un locekļus izrādīt mīlestību un sapratni pret tiem, kas saskārušies ar šādām problēmām.” Noteikti, ja jau mums kā Baznīcas locekļiem tiek ieteikts izrādīt mīlestību un sapratni pret tiem, kas ‘saskārušies ar šādām problēmām’, tad jo īpaši nozīmīgi tas attiecas uz vecākiem, kam ir bērni, kas saskārušies ar šīm problēmām. . . pat tādi bērni, kas iesaistījušies grēcīgā uzvedībā, kas saistīta ar šīm problēmām.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Vai bērna noraidīšana dažiem vecākiem kaut kādā ziņā nav dabiska reakcija ik reizi, kad viņu bērni pieviļ vecāku gaidas? Vai dažkārt nav vieglāk „aizvērt logu” uz šo problēmu, nekā to risināt?

ELDERS OUKS: Mēs noteikti mudinām vecākus nevainot sevi, un mēs mudinām Baznīcas locekļus nevainot vecākus šajos apstākļos. Mums ir jāatceras, ka neviens no mums nav pilnīgs un nevienam no mums nav bērnu, kuru uzvedība ir pilnībā tāda, kādu mēs no tiem sagaidām visos apstākļos.Mēs izjūtam lielu līdzjūtību pret vecākiem, kuru mīlestības un aizsardzības instinkti pret bērniem ir noveduši tos pie dažām nostājām, kas ir pretstatā Baznīcai. Es ceru, ka Tas Kungs būs žēlīgs pret tiem vecākiem, kuru mīlestība pret saviem bērniem ļāvusi tiem nokļūt šādās lamatās.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Turpināsim tālāk. Mans dēls nu jau vispār ir pārstājis apmeklēt Baznīcu. Šķiet, nav nekādu cerību, ka viņš varētu atgriezties. Tagad viņš man saka, ka grasās braukt uz Kanādu, kur ir atļauta viendzimuma laulība. Viņš uzstāj, ka piekrīt tam, ka mīlošas laulības attiecības ir svarīgas. Viņam nav gadījuma sakaru, viņam ir viens partneris. Viņš kopā ar savu partneri ir iecerējis turpināt šīs attiecības visas savas dzīves garumā. Viņš nespēj saprast, kāpēc Baznīca neatbalsta šādas saistības uz visu dzīvi, kad sabiedrība sāk to atbalstīt. Tātad, ja es esmu Pēdējo Dienu svēto tēvs, kas man būtu viņam jāsaka?

ELDERS VIKMANS: Tiem, kurus tas varētu interesēt, laulība nav politisks jautājums, ne arī tas ir sociālas dabas jautājums. Laulība ir paša Tā Kunga iedibināta. Tā ir organizācija, kas ceremoniāli tiek nodibināta templī ar priesterības pilnvarām un kas sniedzas aiz šīs pasaules. Nav iespējams lasīt tālāk par pirmo lappusi Pirmajā Mozus grāmatā, skaidri to nesaskatot. Šī nav organizācija, ko var izmainīt cilvēki un vēl jo mazāk tie, kas to vēlas darīt vienkārši savu nodomu dēļ. Tā Kunga acīs nepastāv nekas tāds, ko sauc par viendzimuma laulībām. Homoseksuāla uzvedība Tam Kungam ir un vienmēr būs pretīgs grēks. Tā nosaukšana savādākos vārdos, pamatojoties uz kādu politisku definīciju, nemaina šo patiesību.

ELDERS OUKS: Cits veids, kā to pašu pateikt ir, ka Kanādas parlamentam un Vašingtonas kongresam nav pilnvaru, lai atceltu Dieva baušļus vai pielāgotu un izmainītu tos jebkādā veidā.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Atsevišķās geju mājas lapās ir cilvēki, kas iebilst, ka homoseksuāla uzvedība nav īpaši aizliegta Bībelē, sevišķi Jaunajā Derībā. Daži iebilst, ka Jēzus Kristus humānā žēlsirdība un mīlestība pieņem šāda veida attiecības. Kāda ir Baznīcas mācība par šo lietu?

ELDERS VIKMANS: Pirmkārt, tiem, kas to apgalvo, būtu vērīgāk jālasa sava Bībele. Bet bez tā, tā ir ābolu pielīdzināšana apelsīniem, ja mīlestību, kas Glābējam bija pret visu cilvēci, katru cilvēku, katru vīrieti, sievieti un bērnu, mēs attiecinām uz mācību par laulību.Patiesībā Glābējs izteica paziņojumu par laulību, lai gan citā kontekstā. Jēzus teica, ka „tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa. Ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.”Parasti par šo izteikumu mēs domājam kontekstā ar diviem cilvēkiem, vīrieti un sievieti, kas ir laulājušies, un par kādu, kurš cenšas tos izšķirt. Es domāju, ka tam varētu būt plašāka jēga un dziļāka mācība. Laulība starp vīrieti un sievieti ir saprotama Bībeles mācībā gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā. Ikviens, kurš tiecas saraut šo viedokli tādējādi noliedz to, ko ir teicis pats Jēzus. Ir svarīgi paturēt prāta atšķirību starp Jēzus mīlestību un Viņa mācības formulējumu, un mācības formulējumu, ko snieguši Tā Kunga, Jēzus Kristus apustuļi un pravieši gan senatnē, gan mūsdienās.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Kā ir ar tiem, kas teiktu: „Labi. Pēdējo Dienu svētajiem ir tiesības ticēt tam, kam viņi grib. Ja jūs neatbalstāt viendzimuma laulības, tad jums tas ir pareizi. Bet kādēļ censties regulēt citu cilvēku uzvedību, kam nav nekāda sakara ar jūsu ticību, īpaši tad, kad dažas Eiropas valstis ir likumīgi atļāvušas šāda veida laulības? Kādēļ neteikt: „Mēs nepiekrītam doktrināli, kas attiecas uz mūsu cilvēkiem”, un pie tā palikt. Kādēļ cīnīties par to, lai iegūtu Konstitucionālus grozījumus [Savienotajās Valstīs], piemēram?

ELDERS VIKMANS: Mēs necenšamies regulēt cilvēkus, taču šāds uzskats, ka „tas, kas notiek tavās mājās neietekmē to, kas notiek manās mājās” attiecībā uz jautājumu par laulības institūtu, iespējams, ir to, kas atbalsta viendzimuma laulības, galēja sofistika.Daži cilvēki sludina ideju, ka var būt divas līdzās pastāvošas laulības — viena heteroseksuāla un otra homoseksuāla, kam nav nekādu nelabvēlīgu seku. Rūgtā patiesība ir tāda, ka laulībai, kā citām institūcijām, var būt tikai viens formulējums, kas nemaina institūcijas raksturojumu. Tādēļ nevar būt divu laulību līdzāspastāvēšanas. Vai nu ir laulība tāda, kāda tā ir noteikta pašreiz un kāda tā ir Tā Kunga noteikta, vai arī ir laulība, kuru varētu nodēvēt par bezdzimuma laulību. Pēdējais ir pretīgi Dievam, kurš, kā jau mēs runājām, Pats ir aprakstījis, kāda ir laulība — starp vīrieti un sievieti.Šīs institūcijas pārformulēšana, to pārformulē visiem — un ne tikai tiem, kas tiecas pēc tā sauktās viendzimuma laulības. Tas ignorē to formulējumu, ko Pats Tas Kungs ir devis.

ELDERS OUKS: Ir vēl kāda doma saistībā ar šo. Neaizmirsīsim, ka tūkstošiem gadu laulības institūcija ir bijusi starp vīrieti un sievieti. Līdz pavisam neseniem laikiem nav bijis nekas tāds, kā laulība starp viena dzimuma cilvēkiem. Pēkšņi mēs saskaramies ar apgalvojumu, ka var neņemt vērā tūkstošiem gadu ilgo cilvēces pieredzi, jo mēs nedrīkstam pieļaut diskrimināciju laulību institūcijas jautājumā. Kad tiek izdarīts šāds apgalvojums, pierādīšanas nasta, ka šāds solis neatsauks gadu tūkstošu ilgā pieredzē gūto gudrību un stabilitāti, gulstas uz tiem, kas izdarīs šādas izmaiņas. Tomēr šis jautājums tiek uzdots, un šī lieta virzās uz priekšu tā, it kā uz tiem, kas tic laulībai starp vīrieti un sievieti, gultos pierādīšanas nasta, ka to nevajadzētu pakļaut nekādiem citiem nosacījumiem.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Ir tādi, kas teiktu, ka tā labāk attiektos uz 1950. gadiem vai uz agrāku laiku, nevis 21. gadsimtu. Ja mēs skatāmies uz dažām Eiropas nācijām, piemēram, tradicionālā laulība tik ļoti sarūk, ka tā vairs nav standarts. Ja laulība sairst, vai mums nevajadzētu pretoties šāda veida sociālajām izmaiņām?

ELDERS OUKS: Šis arguments liek man saskatīt radniecību ar to, ka, ja mēs atzīstam, ka pacients ir slims un viņš kļūst ar vien slimāks, vai tādēļ mums nevajadzētu dot viņam izšķirošo sitienu. Izšķirošais sitiens, kas pavisam izbeidz pacienta dzīvi, ir pilnīgi līdzvērtīgs drastiskajai laulības institūcijas modifikācijai, ko īstenotu viendzimuma laulības.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Jūs minējāt ļaunumu, kas ienāktu sabiedrībā, pārformulējot laulību. Ko jūs atbildētu tiem cilvēkiem, kas saka: “Es pazīstu cilvēkus gejus, kuriem ir ilglaicīgu saistību attiecības. Viņi ir labi cilvēki. Viņi mīl viens otru. Kādu ļaunumu tas varētu nodarīt manai heteroseksuālā laulībai, ja es atļautu viņiem to pašu?

ELDERS VIKMANS: Ļaujiet man vēlreiz teikt to pašu, ko es jau teicu pirms brīža. Es uzskatu, ka šis arguments ir tīra sofistika, jo laulība ir vienota institūcija. Laulība nozīmē uzticīgas, likumīgi sankcionētas attiecības starp vīrieti un sievieti. Tieši to tas nozīmē. Tieši to tas nozīmē atklāsmēs. Tieši to tas nozīmē laicīgajos likumos. Šī laulība nevar līdzās pastāvēt kaut kam tādam, kas tiek saukts par viendzimuma laulībām. Tas vienkārši ir neiespējami pēc definīcijas. Tā kā jūs to šobrīd minējāt, kā institūciju, to sākt atzīt kā likumīgi sankcionētas attiecības, uzticības attiecības starp diviem viena dzimuma cilvēkiem, jūs to šobrīd definējāt kā bezdzimuma laulību institūciju.Ka jau mēs minējām, atbildot uz citiem jautājumiem, [bezdzimuma laulība] ir pretstatā Dieva likumam, atklātajam vārdam. Svētie Raksti, gan sendienu, gan mūsdienu, nespētu noformulēt vēl skaidrāk to, ko Tas Kungs un Viņa pārstāvji, laikmetiem ejot, ir devuši attiecībā par laulību.Taču tam ir milzīga ietekme ļoti pasaulīgā veidā uz ikvienu citu. Tam, kas notiek kāda mājās ielas galā ir pat ļoti liela ietekme uz to, kas notiek manās mājās un kā pret to izturas. Pasludināt, ka neskatoties uz tūkstošiem gadu vēsturi, Dieva atklāsmēm un visas cilvēces modeli, kādam ir tiesības mainīt visas institūcijas definīciju priekš visiem — ir ekstrēms un šausmīgi aplams, un nepareizs pieņēmums.

ELDERS OUKS: Vēl viens aspekts par šo ir lietu var tikt izteikts jautājumā. Ja pāris, kas dzīvo laimīgi un uzticīgi viens otram, vēlas, lai viņu attiecības nosauktu par laulību, kādēļ viņi to vēlas? Pieņemsim, ka viņiem ir tas, ko viņi saka, bet kāpēc viņi vēlas tam pievienot likumīgas laulības statusu, kāda tā bija un kā tā tika godāta tūkstošiem gadu? Kas ir tas, ko vēlas tie, kas ir viendzimuma laulības piekritēji? Ja tas būtu balstīts uz kāda cita pamata, ne diskriminācijas, kas nav ļoti labs arguments, būtu vieglāk atbildēt uz jautājumu, kuru jūs uzdevāt, un es domāju, ka tas piešķirtu skanīgumu tam, ko mēs jau dzirdējām.Ir vēl kāda neatraujama laulības sastāvdaļa – noteiktas juridiskas un sociālas sekas un noteikta leģitimitāte – kuras gadījumā, ja tiks piešķirtas citām attiecībām, izņemot laulības starp vīrieti un sievieti, degradēs, ja neiznīcinās, institūciju, kura ir godāta tik daudzus tūkstošus gadu.Papildus tam, ja cilvēki vēlas legalizēt noteiktas attiecības, mums ir jābūt apdomīgiem, ja šīs attiecības gadu tūkstošiem netika atbalstītas. Pēkšņi ir aicinājums legalizēt to, lai tādējādi viņi varētu justies apmierināti par sevi. Šāds arguments izrādās pārāk skaļš. Pieņemsim, ka cilvēks pelna iztiku ar kādu nelikumīgu uzvedību, bet nejūtas labi. (Viņš varētu būt profesionāls zaglis, vai arī sniegtu nelegālus pakalpojumus, vai vienalga vēl kas cits.) Vai mēs dotos un legalizētu viņa uzvedību, jo viņš ir ticis diskriminēts sava amata izvēlē vai tāpēc, ka viņš nejūtas labi par to, ko dara, un vēlas justies labi, vai arī viņš vēlas, lai sabiedrības vai ģimenes locekļu acīs viņa uzvedība būtu likumīga? Es domāju, ka atbilde ir, ka mēs nelegalizējam uzvedību šādu iemeslu dēļ, ja vien tie ir ļoti pārliecinoši iemesli, kuri likti priekšā, lai mainītu pastāvošo situāciju.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Vai jūs attiecinātu tos pašus argumentus pret viendzimuma laulībām attiecībā uz reģistrētām partnerattiecībām vai citām priekšrocībām, ko piešķirt savienībām, kas nav laulības?

ELDERS VIKMANS: Viens vieds, kā domāt uztvert laulību, – ka tas ir krājums ar tiesībām, kas saistītas ar to, ko nozīmē diviem cilvēkiem būt laulātiem. Tas, ko Augstākais Prezidijs ir izdarījis – izteicis atbalstu laulībām un tam tiesību krājumam, kas pieder vīrietim un sievietei. Augstākais Prezidijs nav izteicies attiecībā uz kādām konkrētām tiesībām. Nav svarīgi, kā jūs to saucat. Ja jums ir kādas juridiski sankcionētas attiecības ar tiesību krājumu, kas tradicionāli ir piederējušas laulībām un valdošā vara ir uzlipinājusi etiķeti uz tām, vienalga, vai tās ir reģistrētas partnerattiecības vai civila savienība, vai vienalga, kas rakstīts uz etiķetes, tas nekļūst par kaut ko līdzvērtīgu laulībām. Tas vienkārši ir kaut kas, pret ko mūsu mācība prasa, lai mēs paceltu balsis un teiktu: „Tas nav pareizi. Tas nav atbilstoši.”Attiecībā uz to, kas ir mazāk par laulībām — kā attiecības, kuras dažiem pāriem mūsu sabiedrībā piešķir dažas tiesībās, kaut arī ne visas no tām ir saistītas ar laulību — attiecībā uz to, cik vien es zinu, Augstākais Prezidijs nav izteicies. Pastāv noteikts skaits dažāda veida pāru vai partnerattiecību, kas eksistē sabiedrībā un kas nav viendzimuma seksuālās attiecības, kurām ir zināmas tiesības un attiecībā uz kurām mums nav iebildumu. Pie visa pateiktā … var būt kādā gadījumā kādas noteiktas tiesības, par kurām mēs esam norūpējušies, lai tās netiktu nodotas tiem, kas ir viendzimuma attiecībās. Adopcija ir viena no tādām tiesībām, kas nāk prātā vienkārši tādēļ, ka tās ir tiesības, kuras vēsturiski un doktrināli ir tik cieši saistītas ar laulībām un ģimeni. Es atsaucos uz adopcijas piemēru vienkārši tādēļ, jo tā ir saistīta ar bērnu radīšanu un audzināšanu. Mūsu mācības, kā tās ir izteiktas nesenajā un dotrinālajā nozīmē ļoti pilnīgajā Vēstījumā Ģimene, kuru rakstījuši dzīvie apustuļi un pravieši, nosaka, ka bērniem ir tiesības tikt audzinātiem ģimenē ar tēvu un māti.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Attiecībā uz Konstitucionālām izmaiņām, kas aizliegtu viendzimuma laulības, ir tādi Baznīcas locekļi, kuri neatbalsta viendzimuma laulības, tomēr viņi neatbalsta arī šī jautājuma risināšanu caur Konstitūcijas grozījumiem. Kādēļ Baznīca izlēma, ka tai jāveic solis tajā virzienā?

ELDERS OUKS: Likumam ir vismaz divas lomas: viena ir definēt un regulēt pieņemamās uzvedības robežas. Otra loma ir mācīt principus, saskaņā ar kuriem indivīdi var izdarīt individuālas izvēles. Likums pasludina kā nepieņemamas dažas lietas, attiecībā uz kurām nav piespiedu mehānisma, un neviens prokurors necenšas tās īstenot. Mēs par to runājam kā par likuma pamācošo funkciju. Šobrīd mūsu sabiedrībā ir pienācis laiks, kad es redzu lielu gudrību un mērķi, lai Savienoto Valstu Konstitucionālie grozījumi pasludinātu, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti. Šajos piedāvātajos grozījumos nav nekā tāda, kas aicinātu krimināli vajāt vai kas liktu sabiedrības advokātiem doties un apvienot cilvēkus, tomēr tie pasludina principu, un tie arī rada aizsardzības barjeru pret tiem, kas cenšas izmainīt tradicionālās laulības definīciju.Ir cilvēki, kas neatbalsta federālos Konstitūcijas grozījumus, jo viņi uzskata, ka ģimenes tiesības jānosaka atsevišķiem štatiem. Es varu saskatīt šeit leģitīmu argumentu. Es tomēr uzskatu to par kļūdainu, jo federālā valdība caur dzīves rūdītiem federālajiem tiesnešiem jau ir pārņēmusi šo jautājumu. Konstitucionālie grozījumi ir aizsardzības līdzeklis pret tiem, kas ignorētu attiecīgi izteikto štatu nostāju, un kā federālo tiesību jautājumu pieprasa atzīt viendzimuma laulības – vai arī atzīt par spēkā neesošiem to štatu likumus, kas pieprasa, lai laulība būtu starp vīrieti un sievieti. Tādējādi Augstākais Prezidijs ir nācis klajā ar atbalstu grozījumiem (kuras var pieņemt vai noraidīt), atbalstot likuma pamācošo funkciju. Šādi grozījumi būtu ļoti svarīga sabiedriskās tālredzības izpausme, kam vajadzētu atstāt iespaidu uz tiesnešu lēmumiem visā valstī.

ELDERS VIKMANS: Ļaujiet man vēl tikai piebilst, ja es drīkstu. Tā nav Baznīca, kas jautājumu par laulību ir padarījusi par federālo likumu jautājumu. Tie, kas enerģiski atbalsta to, ko sauc par viendzimuma laulībām, būtība šo kartupeli ir uzdūruši uz dakšiņas. Viņi ir tie, kas ir radījuši situāciju, kurā zemes likumsvienā vai otrā veidā saskarsies ar šo laulību jautājumu. Šī nav situācija, kuru Baznīca ir izvēlējusies ienest likuma arēnā vai politikas arēnā. Šī situācija tur jau pastāv.Pēc būtības labākais veids, kā pārliecināties, ka tā laulības definīcija, kāda tā ir šobrīd, paliks tāda arī turpmāk, ir ietvert to Savienoto Valstu juridiskajā pamatdokumentā. Tā ir Konstitūcija. Tas ir, cik tālu šī kauja ir novedusi. Visbeidzot tā ir tā vieta, kur tiks izlemts šīs kaujas liktenis. Vienā vai otrā gadījumā to izlems kā federatīvā likuma jautājumu. Turklāt tas nav strīda objekts par jautājumu, ko mēs Pēdējo Dienu svētie būtu izvēlējušies, bet drīzāk tas ir ticis nolikts, un mums nav bijusi cita izvēle, kā vien izteikt mūsu viedokli par to, un tas patiesībā ir viss, ko Baznīca ir izdarījusi.Baznīcas locekļu lēmums attiecībā uz to, ko viņi iesāks attiecībā uz šo jautājumu, protams, paliek katra paša kā pilsoņa ziņā.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Uzsvars, kas tika likts šīs sarunas laikā par tradicionālu laulību starp vīrieti un sievieti bija viscaur nemainīgs. Vai jūs nesaskatāt kādu ironiju tajā, ka Baznīca tik publiski runājusi par šo jautājumu, kamēr tik daudzu cilvēku prātos Savienotajās Valstīs un visur pasaulē Baznīca bija pazīstama ar to, ka reiz tā atbalstīja pavisam netradicionālu laulību veidu — poligāmiju?

ELDERS OUKS: Es saskatu ironiju, ja kāds šo jautājumu uzlūko bez ticības tam, ka mēs izsakām apgalvojumus dievišķas atklāsmes gaismā. 19. gadsimtā mormoņi, tai skaitā daži mani priekšteči, netiecās pēc daudzsievības. Viņi sekoja Brigama Janga piemēram, kas izteica savas dziļi negatīvās sajūtas, kad pirmo reizi šis princips viņam tika atklāts. Mormoņi 19. gadsimtā praktizēja daudzsievību, vīrieši un sievietes, jo viņi juta, ka tas bija pienākums, kuru Dievs bija tiem devis.Kad šis pienākums tika paņemts, viņiem tika norādīts pakļauties zemes likumam, kas aizliedza poligāmiju un kas bija konstitucionāla. Kad viņiem tika pateikts atturēties no daudzsievības, varbūt kāds nebija priecīgs, taču es domāju, ka vairums sajutās ļoti atviegloti un priecīgi atgriezties pie rietumu civilizācijas vairākuma, kurā pastāvēja laulība starp vīrieti un sievieti. Īsumā, ja jūs sākat ar pieņēmumu par nepārtrauktu atklāsmi, uz kuras šī Baznīca ir dibināta, tad jūs varat saprast, ka šeit nav nekādas ironijas. Taču, ja jūs nesākat ar šo pieņēmumu, jūs saskatāt pamatīgu ironiju.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Kā ir ar dažādām atbalsta grupām, kas paredzētas tiem, kam ir sava dzimuma orientācija?

ELDERS VIKMANS: Es domāju, ka mēs ne mudinām, ne arī nemudinām viņus, taču daudz kas ir atkarīgs no šādu grupu būtības. Noteikti mēs atrunājam cilvēkus no iesaistīšanās tādās grupās vai organizācijās, kas veicina piekopt homoseksuālu dzīvesveidu.Galu galā visgudrākais kurss ikvienam, kuru skar sava dzimuma orientācija, ir censties paplašināt viņa horizontu aiz seksuālās orientācijas, sava dzimuma orientācijas un censties saskatīt visu cilvēku kopumā. Ja es būtu tas, kuru skārusi sava dzimuma orientācija, man būtu jācenšas ieraudzīt sevi daudz plašākā kontekstā . . . saskatīt sevi kā Dieva bērnu ar saviem talantiem — intelekta, mūzikas, atlētiskuma vai līdzjūtības talantiem palīdzēt cilvēkiem — un tādējādi redzēt sevi lielākā vidē un saskatīt šajā vidē savu dzīvi.Jo vairāk cilvēks spēj paraudzīties tālāk par dzimuma orientāciju, jo laimīgāka un piepildītāka var būt dzīve. Vissliktākā iespējamā lieta, kas ar mums var notikt — neskatoties kādi ir mūsu kārdinājumi, neskatoties kādas ir mūsu tieksmes — ir sastingt šajos kārdinājumos un kavēties pie tiem. Tā darot, mēs ne tikai noliedzam citas lietas, kas mūs veido, bet pieredze rāda, ka pieaugs iespējamība, ka ar laiku mēs vienkārši pakļausimies šai tieksmei.

ELDERS OUKS: Princips, par kuru runāja Elders Vikmens, bez čaumalas ir, ka, ja jūs cenšaties dzīvot un gūt virsroku pār viendzimuma valdzinājumu, labākais veids to darīt ir asociēt sevi ar grupām, kas savus locekļus definē pēc citām iezīmēm, nevis pēc viendzimuma valdzinājuma.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Ja šis ārkārtīgi sarežģītais jautājums jums būtu jāapraksta pāris pamatprincipos, kādi tie būtu?

ELDERS OUKS: Dievs mīl ikvienu Savu bērnu. Viņš ir sagatavojis ieceri Saviem bērniem, kā iegūt vislabākās svētības, kas Viņam ir sniedzamas mūžībā. Šīs labākās svētības ir saistītas ar laulību starp sievieti un vīrieti, kas noslēgtas ar atbilstošām priesterības pilnvarām, lai savienotu kopā ģimeni radīšanai un laimei šajā dzīvē un dzīvē, kas vēl būs.Mēs mudinām cilvēkus ar sava dzimuma orientāciju kontrolēt to un atturēties rīkoties pēc tās, kas ir grēks, tāpat kā mēs mudinām cilvēkus ar heteroseksuālu orientāciju atturēties rīkoties pēc tās, pirms tiem ir iespēja stāties laulībā, ko atzīst Dievs un zemes likums. Šis ir ceļš uz laimi un mūžīgo dzīvi. Dievs mums nav devis nevienu bausli, kuram Viņš nedotu spēju un spēku to pārvarēt. Tā ir Glābšanas iecere Saviem bērniem, un tas ir mūsu pienākums pasludināt šo ieceri, mācīt tās patiesību un slavēt Dievu par Viņa Dēla, Jēzus Kristus misiju. Tā ir Kristus veiktā grēku Izpirkšana, kas dod mums iespēju saņemt piedošanu no mūsu grēkiem un Viņa augšāmcelšanās, kas sniedz mums pārliecību par nemirstību un dzīvi. Tā ir dzīve, kurai jānāk, kas palīdz noorientēt mūsu uzskatus šajā mirstībā un pastiprina mūsu apņemšanos dzīvot saskaņā ar Dieva likumiem, lai mēs varētu kvalificēties Viņa svētībām nemirstībā.

SABIERISKO ATTIECĪBU PĀRSTĀVIS: Paldies jums.

http://www.jezuskristusbaznica.lv – komentārs